Kad tu glāb pasauli no pandēmijas, bet mājas darbi paši sevi nepildīs: Intervija ar SKK studenti un NMPD mediķi Laumu

Lauma studē 1.kursā Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas Estētiskās kosmetoloģijas programmā un strādā pilnu slodzi NMPD Valmieras NMP punktā, kā arī 3 dežūras mēnesī Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļā. Tam visam pa virsu, viņa atrada arī laiku intervijai, lai dotu mums ieskatu viņas šī brīža ikdienā.

Kāda bija tava pirmā reakcija, uzzinot par Covid-19?

Pati pirmā reakcija, uzzinot par Covid-19, bija diezgan neitrāla, jo par to sāku interesēties jau janvāra sākumā, kad Ķīnā parādījās arvien vairāk uzliesmojumu. Tad likās, ka tas ir kaut kas ļoti tāls un mūs jau tas neskars, bet februārī tieši manas dežūras laikā kolēģiem bija izsaukums pie pacienta, kuram ir aizdomas par Covid-19 vīrusa infekciju. Tas bija pats pirmais gadījums, kad Latvijā tika pieteikts izsaukums ar šādu iemeslu. Tajā brīdī gan pārņēma bailes – bailes no nezināmā, bailes par kolēģu veselību un par savu un savu tuvo cilvēku veselību. Tajā mirklī kļuva skaidrs, ka tas ir ļoti nopietni, un mēs neviens nevaram no tā būt pasargāts. 

Kā ir mainījusies tava ikdiena kopš Covid-19 uzliesmojuma – darbā un ārpus darba?

Mana darba ikdiena ir diezgan pamatīgi mainījusies kopš pirmo Covid-19 gadījumu parādīšanās Latvijā. Katru dienu ir jauni rīkojumi par to, kā rīkoties šo pacientu aprūpes laikā, jaunas vadlīnijas, kādus individuālos aizsardzības līdzekļus lietot utt. NMPD uz katru izsaukumu mēs braucam vai nu ķirurģiskajās sejas maskās vai respiratoros, aizsargbrillēs vai vizieros un cimdos. Pie pacientiem, kam ir pamatotas aizdomas vai jau apstiprināts Covid-19, mēs dodamies pilnā aizsargtērpā. Ir grūti elpot, ir karsti, ir liels diskomforts.

Darbs NMPD  jau normālos apstākļos ir pietiekoši stresains, bet šajā situācijā stress ir īpaši liels, jo jādomā gan par pacientu, gan par savu un brigādes locekļu drošību, gan par visu nepieciešamo pasākumu ievērošanu. Katru reizi pēc dežūras dodos mājās ar nemiera sajūtu, jo baidos, ka varētu būt inficēta un inficēt savus tuvos cilvēkus. Mums regulāri tiek veiktas analīzes, bet negatīvais testa rezultāts dod mieru tikai uz pāris dienām, līdz nākamai dežūrai.

Ikdienas dzīve man nav īpaši mainījusies, jo brīvo dienu ir tik maz, ka tās lielākoties tiek pavadītas mājās vai izbraucot ārā ar riteni, dodoties pārgājienā vai vienkārši pastaigā. Trūkst tikšanās ar radiniekiem. Vecmammu neesmu satikusi kopš Ziemassvētkiem.

Vai atrodi laiku un enerģiju studijām? Kuros brīžos mācies?

Ar laiku un enerģiju studijām man iet grūti. Kā jau iepriekš minēju, brīvo dienu paliek arvien mazāk, jo ir ne tikai jāstrādā savas plānotās dežūras, bet arī jāvelta kāda no ieplānotajām brīvdienām, lai dotos uz teltīm, pansionātiem ņemt cilvēkiem analīzes, kā arī jaaizstāj tie kolēģi, kam ir darba nespēja.

Pārsvarā mācos darbā, brīvajā laikā starp izsaukumiem. Mājās mācos vai nu ļoti agri no rītiem vai vēlos vakaros, lai dienas gaišo laiku varētu pavadīt kopā ar savu draugu. Vēl joprojām neesmu atradusi ideālo modeli, lai varētu pēc iespējas efektīvāk saplānot savu laiku.  Jāsaka  liels paldies koledžas lektoriem, jo lielākā daļa pasniedzēju ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši.

Kas šajā laikā tev personīgi ir lielākais izaicinājums?

Laikam saglabāt veselo saprātu un nesalūzt zem spriedzes.

Kas tevi šajā laikā motivē/iedvesmo/uzmundrina?

Mani ļoti motivē mans draugs. Sakarā ar ārkārtas situāciju, viņš uz darbu nedodas, līdz ar to  vienmēr ir mājās – viņš mani uzklausa, palīdz, kā arī motivē vairāk nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, elpošanas vingrinājumiem, lai stiprinātu imunitāti un elpošanas sistēmu.

Kas tev visvairāk pietrūkst no pirms-Covid laika? Ko visvairāk sapņo darīt tad, kad krīze būs beigusies?

Visvairāk man pietrūkst brīvības sajūta un bezrūpība. Tā īsti man nav vienas konkrētas vēlmes, ko vēlos darīt, kad krīze būs beigusies, bet es vienkārši ļoti, ļoti gaidu, kad tas viss beigsies. Es vēlos atkal normālus darba apstākļus, satikt savus radus,  es vēlos atvaļinājumu, lai varu atpūsties pie jūras, nedomājot par ierobežojumiem. Es vēlos iztikt bez dezinfekcijas līdzekļu pārmērīgās lietošanas.  

Vai šī situācija ir ietekmējusi tavu skatu uz savu nodarbošanos nākotnē?

Darbs NMPD man ir sirds darbs, man tas ļoti patīk, bet jūtu, ka šis darbs mani emocionāli un fiziski “izsmeļ”. Domāju, ka turpināšu strādāt NMPD arī tad, kad būšu ieguvusi citu profesiju, bet noteikti uz pavisam nelielu slodzi, lai sevi nepārslogotu. 

Lauma, mēs ar tevi lepojamies! Paldies par tavu nesavtīgo darbu visas sabiedrības labā. Mēs novērtējam tavu apņēmību paveikt tik daudz un turpināt cītīgi studēt par spīti nogurumam. Lai tev daudz spēka, izturības, iedvesmas un, protams, veselības. Turam īkšķus par ātrāku pasaules atveseļošanos, lai gan tu, gan visi, kam šis laiks atnesis papildu smagumu ikdienā, beidzot varētu atpūsties.

%d bloggers like this: